Leonard Latkovski, Dr. (Len) was born in Kārsava, the Latgale region of Latvia on June 9,1943 to Leonard Latkovskis and Albina Putans. In 1944 he and his family were forced to flee the Russian Communist takeover of Latvia to Germany where they lived in displaced person refugee camps until emigrating to the United States in 1950.

The large family (ultimately 9 children) settled in Louisville, Kentucky. Len graduated from St Xavier High School in 1961. He earned a Bachelor of Arts degree in History from Bellarmine College in 1964, where he was President of the Student Body. He did his post-graduate work at Georgetown University, earning a Master of Arts in Russia and Eastern European history in 1967 and a Doctorate of Philosophy in Russian History in 1973. He joined Hood College in 1969, where he remained a Professor of History and Political Science until the time of his death. He was twice honored with the Hood College Excellence in Teaching Award. He was nominated as an Outstanding Alumnus of Bellarmine University.

He loved sports and his summers in the 1970s and 1980s were spent playing and teaching tennis at the Pine Orchard Club on the Connecticut shoreline. He coached the Hood College Tennis Team many years and was inducted into the Hood College Athletic Hall of Fame in recognition of his decades of coaching students to success in tennis.

His most outstanding characteristics were his kindness, compassion and tireless energy. He was a champion of the disenfranchised, including the poor, the mentally ill, and the oppressed. He tutored new immigrants and provided friendship to the marginalized members of society.  There was always a bed or place to sleep available in his home for a soul in need. He was a civil rights advocate at a time when he placed his safety and financial security at risk by doing so. He was an intuitive listener, always asking heartfelt questions and listening attentively whether it was an Irish farmer picked up hitchhiking or a family member he’d long known.  His generous spirit touched many, especially the Latvians he provided with trunkloads of medicine and scarce necessities on his trips to Latvia, particularly during the Soviet era.

A leading scholar on Russia and the Baltics, he placed a critical spotlight on deportations and inhumane conditions in Soviet gulags, having interviewed dozens of survivors. He traveled dozens of times to Latvia and Russia, not only leading groups of students and friends. He used his tours of Soviet Era Russia and the Baltics to monitor religious persecution, interview priests and citizens and report directly to the Vatican, including personally to Pope John Paul II on more than one occasion. Among the gulag interviewees was the daughter of his own aunt who had been imprisoned for 14 years for her religious and pro-democracy work.

He was a well-known local and regional commentator in the US media, including National Public Radio, and appeared on Russian and Latvian television and radio, and in press interviews. He founded the Latgale Research Center and the Gulag Research Press.

The Latgale region of Latvia, and the Latgalian language and people were very dear to him. He was an expert on the history of the Catholic church in Latvia and the Soviet Union. His numerous publications include a History of the Aglona Basilica (translated to Latvian). He was director of the Latgale Renascence Fund, which for several years has generously supported the most impoverished of families of Latvia with food, clothing, and school supplies.  Catholic Sister Tekla, the nun who distributes those funds in Varaklani, Latvia, wrote in gratitude that he lived by this humble motto, All that you do for the least of my brethren you do for Me.”

He was known affectionately as Len, Dr. L, Lenny, and Poppy.  In recent years he began spelling his name Leonhards (the Lion Hearted) after he discovered that spelling on official documents, including his birth certificate (a historian through and through).

He is dearly missed by his wife of 48 years, Patricia Hannigan Latkovski, children, Alicia, Chris, Stephanie, and Tony, beloved grandchildren, cherished brother and sisters, in-laws, cousins, nieces, nephews, colleagues, friends, as well as hundreds of former students.

A funeral  service will be held on June 20 at 10am at Hood College Chapel in Frederick, Maryland. An additional memorial service will be held in Louisville at a later date. In lieu of flowers, donations to the Latgale Renascence Fund would be most appreciated. More information on Dr. L and the Latgale Renascence Fund can be found at www.lllrf.com

Posted in Uncategorized | 7 Comments

Komentāri Latviski

Komentāri latviski

******

Labdien, visi mani daargie!

Izsaku visdzilaako lidzjutibu Jums visiem sakaraa ar Leonarda aiziesanu citaa pasaulee!

Nav vardos izsakamas tas sajuutas, kuras parneema muus visus par so nelaimi uzzinot. Taa gaidiijaam ciemos junija beigaas! Man sis saapes loti labi saprotamas, jo veel nav paargaajusas peec mana braala zaudeejuma. 20. Juunijaa buusu domaas kopaa ar Jums.

Silvija Latkovska

************

Vēlos savā un Lauru ģimenes vārdā izteikt visdziļāko līdzjūtību saistībā ar Leonarda aiziešanu mūžībā. 

Skumstam līdz ar Jums – viņš bija ļoti īpašs cilvēks mums visiem..

Viņš bija kā tilts, lai mēs visi gan Latvijā gan ASV justos kā viena ģimene, visi viens otru pat nepazīstot. 

Vienmēr apbrīnoju viņa degsmi it visā, ko viņš darīja – šķita, ka viņā darbojas kāds “mūžīgais dzinējs”, kas neļāva apstāties ne viņam pašam, ne cilvēkiem viņam apkārt. Savu zemes skrējienu Leonards nu ir beidzis, bet viņa dedzīgā un aizrautīgā dvēsele aizsaukta pie Dieva. 

Ticu, ka Leonarda piemiņa dzīvos vēl ilgi cilvēku atmiņās un viņa padarītajos darbos.

Mūžīgu mieru dod viņam, Kungs

un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam.

Lai viņš dus mierā.. Amen.

Cieņā,-

Dace Laure

*****

Draugam Leonardam….

Ziņu par tavu aiziešanu saņēmu jūras krastā. Lūkojos bezgaligajā ūdens un debesu atvarā un nespēju tam noticēt…

Iepazināmies mēs pirms 28 gadiem, kad lidojot uz Čikāgu pie Ikaunieku Veriņas, Tu mani sagaidīji Vashingtonas lidostā. Tu steidzi man parādīt pilsētu. Apbūra tava zinātkāre un vēlme parādit pēc iespējas vairāk.

Nākošreiz satikāmies Latvijā, kad Latvija jau bija brīva, Tu uzrunāji Gati un Normundu un mudināji mācīties un piepildīt savus sapņus!

Pirms 10 gadiem satikāmies Amerikā, es ciemojos tavā ALMA MATER-Hood koleďžā. Tu ar tādu aizrautību, mīlestību un lepnumu stāstīji par savu darbu, studentiem, par sadarbību ar Latvijas Augstskolām.

Pagājušā gada augustā, Varakļānu kapu svētkos tikāmies pēdējo reizi. Tu joprojām biji ideju un notikumu pārņemts un ļoti gandarīts par braucienu uz Sibīriju…

Maijā, runājot pa telefonu, Tu tā priecājies par gaidāmo ceļojumu uz Latviju kopā ar mazbērniem. Tu viņiem gribēji parādīt Dzimteni, laimības un mīlestības zemi.

Patiesībā Tu biji daudz latviskāks, patriotiskāks un latgaliskāks kā mēs, šeit Latvijā…

Zilo ezeru zeme un tās ļaudis skums pēc tevis, bet paliks tavi labie darbi un cilvēku mīlestība.

Dusi Dieva mierā.

Patiesā cieņā,

Helēna Eglīte

Dobelē, Latvijā

*********

Izsaku jums un visiem piederīgajiem dziļu līdzjūtību.

Terese Korsaka

Varakļānu Novada muzeja vadītāja

Varakļāni, Latvijā

*****

Latgales pētnieku saime ir kopā ar jums, izvadot pēdējā gaitā profesoru, kolēģi un mūsu draugu Leonardu Latkovski.

Cerībā, ka mums nepārtrūks sadarbības saites.

Profesora piemiņai no kolēģiem Daugavpilī:

http://lpi.du.lv/2015/06/19/leonards-latkovskis-09-06-1943-13-06-2015/

Daugavpils Universitātes

Latgales pētniecības institūta direktors

Profesors Henrihs Soms

*****

Izsaku visdzilako lidzjutibu sakara ar brala aizieshanu. Esi stipra un lai Dievs sarga parejo Tavu gimeni!

Ilona

Ilona Micule, PhD

Faculty of Education and Management

Daugavpils University

Daugavpils, Latvia

*******

Visdziļākie līdzjūtības vēlējumi tev un visai jūsu ģimenei sakarā ar Leonarda aiziešanu mūžībā. Lai Dievs dod viņam mūžīgo dzīvi savā debesu valstībā. Mēs lūgsimies par viņa dvēseli un visiem tuviniekiem, kam vajadzīgs mierinājums un atbalsts.

Sirsnībā, Inese Runce

Deepest sympathy to your entire family on Leonard’s passing. May God give him eternal life in His heavenly kingdom. We pray for his soul and for all those close to him who are in need of peace and support.

*****

Sent: Friday, July 03, 2015 6:44 AM
To: glcjpc@verizon.net
Subject: Izsakam dzilu lidzjutibu Jums un visiem piederigajiem sakara ar Leonarda Latkovska navi

L. cien. Generosas kundze!
Loti zel, ka Jusu bralis Leonards ir tik paragri miris. Ar viņu Latgales Kulturas centra izdevniecibai bija izveidojusies laba un loti draudziga sadarbiba.
Dazas dienas pirms Leonarda naves man ar vinu bija telefoniska saruna sakara
ar Tavu zemes kalendaru 2016 gadam, jo mes saja gadagramata publicejam Jusu
tantes Helenas Latkovskas-Vojtuskevicas rakstu “Kazahija piedzivotais”, ka
Leonarda elektroniski sutita fotografija ir sanemta.
Lai Leonardam vieglas smiltis!
Izsaku dzilu lidzjutibu Jums un visiem piederigajiem.
P.S. Varbut Jus varetu atsutit Leonarda nekrologu, kas ir bijis publicets ASV?
Ar cienu
Janis Elksnis
Latgales Kulturas centra izdevniecibas vaditajs
Baznicas 28, Rezekne, LV-4601
371-646-22298, 371-26529898(mob.)

Posted in Uncategorized | Leave a comment

Leonards Latkovskis, Jr

Leonards Latkovskis, Jr., dzimis 1943.g. 9. jūnijā, Kārsavā, Latvijā, Leonarda un Albīnas (Putāns) Latkovsku ģimenē. Bēgot no Krievu Komūnisma režīma, caur Vāciju, 1950. g. nonāca ASV.

Lielā (6 bērnu) ģimene apmetās uz dzīvi Louisvillē, Kentucky, kur viņi sagaidīja vēl trīs bērniņus. Šeit Leonards sāka skolas gaitas, kas vaiņagojās ar Ph.D. grāda iegūšanu Krievijas Vēsturē, Georgetown University, 1973.g. Hood Kolēdža (Frederick, Marylandē) Leonardu pieņēma darbā 1969. gadā kur viņš kā vēstures un polītisko zinātņu profesors nostrādāja līdz dzīves beigām, 2015.g. 13. jūnijā. Dona ei Pacem, Domine.

Liels sporta – tenisa cienītājs, Leonards bija Hood Kolēdžas tenisa komandas treneris (coach), un viņa vadītā komanda bija ļoti respektēta.

Laipnība, līdzcietība, cilvēku mīlestība bija gara vērtības ko Leonards ar nepārspējamu enerģiju izveda dzīvē praktiskos veidos. Viņš daudz palīdzēja imigrantiem kā arī citiem grūtībās nonākušiem. Daudz palīdzēja latviešiem Latvijā padomju okupācijas laikā.

Leonarda profesionālās intereses bija Baltijas valstu un Krievijas iedzīvotāju fiziskā un garīgā apspiešana un terorizēšana okupācijas laikā. Par to viņš vāca liecības daudzos ceļojumos uz Padomju Savienības okupētām zemēm, intervējot priesterus un citus represētos. Šīs liecības tika nodotas Vatikānā, vairākas reizes arī tiekoties tieši ar Pāvestu Jāni Paulu Otro. Savā dzīves vietā, Leonards bija pazīstams kā komentātors presē, radio un Tv raidījumos.

Leonardam ļoti tuva bija Latgale, latgaļu valoda, un sadzīves tikumi. Par šo tematu viņam ir arī daudz publikācijas, kā arī grāmata “Aglonas Bazilikas Vēsture” kas ir izdota angļu un latviešu valodās.

Par Leonarda pēkšņo aiziešanu Mūžībā sēro sieva Patricia, ar kuru kopā pavadīti 48 gadi, bērni: Alicia, Chris, Stephanie, un Tony, mazbērni, daudzie radi, draugi un bijušie skolēni.

Posted in Uncategorized | 1 Comment